Melisa Romaņuka pēc Latvijas Jaunatnes olimpiādes: “Šīs sacensības nevar salīdzināt ar citām”

Latvijas Jaunatnes Olimpiāde Talsu novada Sporta skolas badmintonistei Melisai Romaņukai kļuva par īpašu pieredzi. Sacensībās Melisa kopā ar Evelīnu Freiju izcīnīja bronzas medaļu dubultspēlēs, bet kopā ar Armandu Znotiņu jauktajās dubultspēlēs ieguva 5. vietu.

Pēc olimpiādes noslēguma Melisa dalās emocijās par piedzīvoto, sacensību atmosfēru, iegūtajiem rezultātiem un komandas nozīmi ceļā uz panākumiem.

Kādas ir pirmās emocijas pēc Latvijas Jaunatnes olimpiādes noslēguma? Kā Tu raksturotu šo pieredzi?

Pēc Latvijas Jaunatnes olimpiādes noslēguma biju lepna par padarīto un iegūto medaļu. Pasākums tiešām bija saliedējošs un nozīmīgs jauniešu sporta notikums.

Šī bija Tava pirmā Latvijas Jaunatnes olimpiāde? Kā atšķīrās sajūtas no citām sacensībām?

Šīs sacensības noteikti nevar salīdzināt ar citām, jo redzēt visu novadu komandu saliedēšanos, sajust milzīgo atbalstu un spēlēt, aizstāvot Talsu novadu, ir tiešām iespēja, kas gadās tikai vienreiz dzīvē.

Olimpiādē izcīnīji bronzas medaļu dubultspēlēs un kopā ar Armandu Znotiņu ieguvi 5. vietu jauktajās dubultspēlēs. Kā vērtē savu sniegumu?

Ar treneri pirms spēlēm bieži pārrunājam aptuvenās vietas, un šāds rezultāts nebija gaidāms. Bija cerības uz kaut ko augstāku, taču iegūtie rezultāti pavisam nav slikti un liek tiekties vēl augstāk.

Kāda bija sajūta kāpt uz goda pjedestāla un saņemt medaļu tik nozīmīgās sacensībās?

Sajūtas, kāpjot uz pjedestāla, noteikti bija ļoti labas un pagodinošas, īpaši šādās sacensībās. Arī pagodināšanas ceremonija jeb medaļas pasniegšanas moments bija ļoti enerģētisks un pilns ar atbalstu.

Kāds bija emocionāli grūtākais vai saspringtākais brīdis sacensībās?

Noteikti emocionāli visgrūtākais brīdis bija zaudēt spēles, kurās zināju, ka varu nospēlēt labāk.

Kā veidojās sadarbība ar pārinieci Evelīnu Freiju? Kas, Tavuprāt, bija galvenais, lai izdotos izcīnīt medaļu?

Sadarbība bija saspringta, jo nebijām ļoti ilgi spēlējušas kopā. Mazliet bija iespēja saspēlēties treniņos, taču galvenais iemesls, kāpēc ieguvām medaļu, bija tas, ka treneri pirms olimpiādes organizēja treniņus un arī tas, ka iepriekš esam spēlējušas kopā.

Badmintonā ļoti svarīga ir ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī domāšana un spēja saglabāt mieru. Kā Tu sagatavojies svarīgākajiem mačiem?

Lai sagatavotos gan mentāli, gan fiziski pirms mačiem, es ierodos zālē vienu stundu pirms spēles. Saģērbjos un ieeju zālē. Pirmās 20 minūtes sēžu ar austiņām ausīs, lai pierastu pie zāles. Ar laiku lēnām sāku iesildīties pie kāda laukuma, maliņā, kur spēlē citi, lai reizē ar iesildīšanos varu domāt par nākamo spēli. Ejot uz laukuma, esmu iesildījusies, mierīga, iejutusies zālē un jau ar spēles taktikām galvā.

Vai pirms olimpiādes bija kāds konkrēts mērķis vai rezultāts, ko vēlējies sasniegt?

Noteikti vēlējos uzkāpt uz pjedestāla arī jaukto dubultspēļu kategorijā.

Kas Tev paliks atmiņā visvairāk no Jaunatnes olimpiādes – spēles, atmosfēra, komanda, atbalsts?

Visvairāk atmiņā man paliks saliedētība, atbalsts un komandas kopā būšana, ejot parādē.

Kādu lomu rezultātos spēlē treneris un treniņu darbs ikdienā?

Abu treneru ieguldītais darbs ir ļoti liels gan treniņu, gan spēļu laikā. Spēles rezultātā treneri gluži nespēlē lielu lomu, jo rezultāts atspoguļo treniņu apmeklējumu un to, vai tiek uzklausīts trenera teiktais. Ir reizes, kad sanāk neuzvarēt spēli, taču, ja rezultāts ir tuvs un izspēles ir skatāmas, arī tad darbs ir labi padarīts.

Melisai Romaņukai Latvijas Jaunatnes olimpiāde paliks atmiņā kā nozīmīgs sporta notikums, kas sniedza ne tikai medaļu, bet arī vērtīgu pieredzi, emocijas un motivāciju turpināt attīstīties badmintonā.

Megija Freiberga