Eduards Ārgals– no Vilkmuižas ezera līdz lielajiem mērķiem smaiļošanā
Eduards Ārgals savu sporta ceļu sācis citā disciplīnā, taču šobrīd jau septiņus gadus sevi pierāda smaiļošanā. Viņa stāsts atklāj ne tikai pirmos soļus sportā, bet arī izaugsmes ceļu, kurā netrūkst izaicinājumu, neatlaidības un mērķtiecības. No pirmajām nedrošajām sajūtām uz ūdens līdz godalgotām vietām sacensībās.
Kā tu nonāci līdz airēšanai/smaiļošanai — kāpēc izvēlējies tieši šo sporta veidu?
Sākot no pirmās klases. Es vispirms gāju florbolā līdz 3. klasei. Izvēlējos mainīt sporta veidu, jo man florbols sāka likties pārāk sacensību pilns, un, godīgi sakot, man arī īsti neizdevās. Ceturtās klases sākumā mamma ieteica varbūt kaut ko ar ūdeni saistītu, un kādu dienu nonācām pie Vilkmuižas ezera paskatīties, kā citi airē. Pēc dažām dienām es arī atnācu izmēģināt, un ar to viss sākās.
Cik ilgi Tu jau trenējies un kādas bija tavas pirmās sajūtas uz ūdens?
Ar smaiļošanu es nodarbojos jau 7 gadus. Manas pirmās sajūtas uz ūdens bija baismīgas. Es vēl atceros, kā vismazākajā no laiviņām biju iekāpis un turpat pie plosta turēju līdzsvaru, kamēr trenere Saiva man laivu turēja.
Vai sākumā bija grūti iemācīties noturēt līdzsvaru un iemācīties tehniku?
Ar līdzsvaru man gāja visgrūtāk, salīdzinot ar citiem man apkārt. Ar vairākiem treniņiem sanāca censties vienkārši noturēties laivā, un tikai tad es sāku airēt. Ar tehniku vienmēr ir bijis grūti, pat vēl projām man ir daudz ko mācīties un pilnveidot.
Kas Tev šajā sporta veidā patīk visvairāk?
Smaiļošanā man daudz kas patīk, bet visvairāk man patīk tas komforts, airējot pa Lielupi karstā vasaras saulē.
Kā izskatās Tavs tipiskais treniņš?
Mans tipiskais treniņš sastāv no 5–10 minūšu dinamiskās iesildīšanās, pēc tam seko 10–15 minūšu iesildīšanās uz ūdens un ātrumi atbilstoši programmai.
Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi treniņos vai sacensībās?
Vislielākie izaicinājumi vienmēr ir bijuši sacensībās, kad uz startu ir jāsteidzas un stress ir visaugstākais. Lielākais izaicinājums ir bijis Daugavpils kausā, kad viļņi un vējš bija kā vētrā, un distances laikā manā celiņā iebrauca cits dalībnieks, kas mani nogrieza no sava ceļa.
Kā Tu jūties pirms starta sacensībās?
Pirms startiem man vienmēr ir neliels stress, bet es vienmēr mēģinu dziļi elpot un sakoncentrēties.
Kāds līdz šim ir Tavs lielākais sasniegums vai spilgtākais brīdis no sacensībām?
Latvijas junioru U23 sacensībās K4 klasē – trešā vieta.
Kas Tevi motivē turpināt trenēties arī grūtākos brīžos?
Mana motivācija pat grūtākajās treniņu dienās ir atcerēties, kā bija agrāk, un saprast, cik tālu esmu ticis.
Kādi ir tavi mērķi nākotnē šajā sporta veidā?
Mani mērķi ir mēģināt tikt pēc iespējas tālāk pasaulē smaiļošanā, bet pašreizējais mērķis ir tikt uz Olympic Hopes šogad un izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
Eduarda stāsts spilgti parāda, ka sākotnējās grūtības nav šķērslis, bet gan daļa no attīstības procesa. Ar katru treniņu un sacensībām viņš kļūst arvien pārliecinātāks un pieredzējušāks sportists. Šobrīd galvenais mērķis ir veiksmīgs starts Olympic Hopes sacensībās, un, turpinot strādāt ar tādu pašu attieksmi, nākotnē no Eduarda noteikti varam sagaidīt vēl daudzus nozīmīgus panākumus gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī.
Megija Freiberga
