Badmintonists Armands Znotiņš – svarīgi ir, kā tu spēlē, ne vienmēr uzvara ir galvenā

Armands Znotiņš – Talsu novada Sporta skolas audzēknis, kurš rudenī turpinās mācības 9. klasē. Lai gan viņa ceļš uz badmintonu sākās nejauši – pēc pazīstama cilvēka ieteikuma – jau pirmajā treniņā viņš saprata, ka šis būs kas vairāk par vienkāršu aizraušanos. No neveiklas raketes turēšanas līdz spēlei par Talsu kausa pirmajām vietām – Armanda stāsts ir par neatlaidību, pārsteiguma uzvarām un prieku, ko dod izaugsme. Šajā intervijā viņš atklāj savas spilgtākās atmiņas, mācības un to, kas badmintonā viņam ir vissvarīgākais.

Kā Tu nonāci līdz badmintonam? Vai atceries savu pirmo treniņu?

Par badmintonu dzirdēju no pazīstama cilvēka, tad nolēmu aiziet apskatīties. Secināju, ka šis sporta veids ir interesants.

Kādas bija sajūtas, kad pirmo reizi uzvarēji sacensībās?

Pirmajās sacensībās nedomāju, ka uzvarēšu, spēlēju prieka pēc. Kad uzvarēju, biju pārsteigts.

Vai esi kādreiz gribējis pamēģināt arī kādu citu sporta veidu? Kuru?

Neesmu domājis par to, ka varētu mainīt citu sporta veidu. Citi sporta veidi neizklausās tik interesanti.

Ko Tu dari, kad nav jāiet uz treniņu – kā Tu vislabāk atpūties?

Tad, kad nav treniņi, es atpūšos ar draugiem vai arī izbaudu brīvo vakaru atpūšoties mājas.

Vai ir bijusi kāda spēle, kuru nekad neaizmirsīsi? Kas tajā notika?

Jā. Spēlējot dubultspēli kopā ar R. Kraukli. Spēlējām par pirmo, otro vietu Talsu kausa posmā. Šajā spēlē spēlējam trīs setus, pēdējā sēta uzvarējām ar rezultātu 30:28.

Ko Tu dari, ja zaudē? Kā tiec galā ar vilšanos?

Kad tikko sāku spēlēt un piedalījos sacensībās, par zaudētajām spēlēm pārdzīvoju, bet tagad es skatos vairāk uz rezultātu. Arī treneri iedrošina, ka spēle ir bijusi laba, jo pretinieks ir bijis stiprs. Liels atbalsts ir no vecākiem.

Kas ir bijusi vissvarīgākā lieta, ko esi iemācījies, trenējoties badmintonā?

Vissvarīgākā lieta, ko esmu iemācījies, ir domāt spēles laikā, kur sist volānu, lai varētu uzvarēt pretinieku.

Ja tev būtu jāiemāca badmintonu kādam, kurš nekad nav to darījis – ar ko sāktu?

Pirmais, ko darītu, ir iemācītu pareizi kustēties pa laukumu, jo tā ir svarīgākā lieta badmintonā. Otrā lieta – kā pareizi turēt raketi un sist volānu.

Vai redzi sevi badmintonā arī pēc skolas beigšanas – piemēram, kā spēlētāju vai treneri?

Kā spēlētāju jā, bet kā par treneri – par to vēl neesmu domājis.

Kas Tev ir svarīgāk – uzvara vai tas, kā tu spēlē, un kāpēc?

Man ir svarīgi, kā es nospēlēju spēli, jo zaudējot var mācīties no savām kļūdām. Protams, ir gandarījums uzvarēt un saņemt medaļu, bet ne vienmēr tas ir pats svarīgākais.

Armands ar savu attieksmi iedrošina ikvienu sportotāju koncentrēties uz savu izaugsmi un spēles procesu, ne tikai gala rezultātu.

Megija Kikuča

Sabiedrisko attiecību speciāliste