16 gadu vecumā pasaules elitē – biatlonists Rihards Lozbers piedzīvo Olimpisko debiju
Tikai 16 gadu vecumā biatlonists Rihards Lozbers jau ir piedzīvojis startu Olimpiskajās spēlēs. Dalība 2026. gada ziemas Olimpiskajās spēles kļuva par nozīmīgu atskaites punktu jaunā sportista karjerā. Rihards atklāti dalās sajūtās par olimpisko pieredzi, piedzīvoto spriedzi un savu ceļu līdz šim nozīmīgajam startam.
Kādas bija Tavas pirmās emocijas, uzzinot, ka startēsi Olimpiskajās spēlēs?
Šis moments jau bija zināms visas sezonas garumā – gaidīju un zināju, ka esmu labā formā un ka tas ir iespējams. Varbūt emocijas nebija tās pašas izteiksmīgākās, jo ar katru “gonku” sapratu, ka tas paliek arvien reālāk, bet tāpat biju ļoti lepns un gandarīts par paveikto.
Vai vari atcerēties brīdi, kad izgāji uz starta Olimpiskajās spēlēs – kas tajā brīdī notika galvā?
Tajā brīdī daudz nedomāju, bet, protams, emocijas bija lieliskas – viens no maniem sapņiem tiek piepildīts.
Ar ko Olimpiskās spēles atšķiras no Pasaules kausa vai pasaules čempionāta posmiem?
Manuprāt, baigi neatšķiras ar neko, jo mums nebija ciemats – bija viesnīcas, kur dažas komandas dzīvo. Vienīgais, kas mainījās, bija apkārtējā vide – bija olimpiskie riņķi un viss pārējais.
Kā Tu raksturotu atmosfēru olimpiskajā ciematā?
Atmosfēra bija laba – daudz cilvēku seko sacensībām klātienē, kas šo visu padarīja vēl foršāku.
Kā Tu raksturotu sajūtu pārstāvēt Latviju tik lielā sporta notikumā?
Protams, ir liels gods pārstāvēt Latviju šāda līmeņa sacensībās.
Vai pirms starta bija satraukums, vai tieši pretēji – miers?
Vienmēr ir satraukums pirms sacensībām, tas ir pavisam normāli, bet, manuprāt, papildus uztraukuma man nebija – gāju kā uz parastām sacensībām.
Kas Tavā sagatavošanās procesā bija vissarežģītākais – fiziskā slodze vai mentālā noturība?
Sagatavošanās jau notika vasarā. Domāju, ka gan fiziski, gan mentāli sagatavoties ir grūti, bet labi, ka man ir tik labs treneris – tad viss tiek sabalansēts un nav problēmu.
Kā Tu tiec galā ar spiedienu pirms lielām sacensībām?
Ar spiedienu man ir dažādi veidi – noteikti tajā palīdz mans sporta psihologs, kas ar mani darbojas šajā ziņā. Protams, esmu vēl jauns, un vēl daudz jāmācās, tāpēc arī ne vienmēr sanāk stabili nostartēt šāda līmeņa sacensībās, bet pie tā strādāju un domāju, ka esmu uz pareizā ceļa.
Kāds bija Tavs ceļš no pirmajiem treniņiem līdz Olimpiskajai starta līnijai?
Noteikti ceļš nebūt nebija viegls, bet noteikti tā vērts. Liels paldies visiem cilvēkiem, kas bija man līdz šajā ceļā un noteikti vēl nākotnē.
Kā Tu vērtē savu Olimpisko pieredzi kopumā?
Savu pieredzi vērtēju labi. Jā, dažas sacensības nesanāca kā vēlētos, bet kopumā esmu bijis sprintā 32. vietā un ticis iedzīšanā pie pasaules elites 16 gados, un slēpošanas laikos esmu pašā elitē. Noteikti vēl ir daudz jāstrādā, bet esmu gatavs ieguldīt laiku, lai šis rezultāts tikai augtu.
Rihards Lozbers jau 16 gadu vecumā apliecina, ka Latvijas biatlonā aug sportists ar nopietnu potenciālu. Iespaidīgais slēpošanas ātrums, darbs ar sporta psihologu un gatavība mācīties ļauj droši teikt – šis ir tikai sākums ceļam pasaules elitē.
Megija Freiberga
